Stāsti par brīvo laiku

Gaito Gazdanovs (1903–1971) pieder pie interesantākajiem krievu trimdas rakstniekiem. Pēc revolūcijas Gazdanovs pievienojās Baltajai kustībai un vēlāk bija spiests uz visiem laikiem pamest dzimteni, dalot daudzu krievu emigrantu likteni. Lielāko daļu dzīves viņš pavadīja Parīzē; ilgu laiku strādāja par nakts taksometra vadītāju, no 1953. gada bija korespondents, bet vēlāk arī redaktors «Brīvības radio». Slava nāca pie Gazdanova pēc viņa pirmā romāna «Vakarā pie Klēras» (1929) publicēšanas, kas kļuva par nozīmīgu notikumu literārajā dzīvē, jaunajam autoram atvērās durvis vadošajos emigrantu žurnālos. Pēc talanta spēka laikabiedri viņu salīdzināja ar Vladimiru Nabokovu un salīdzināja ar Marselu Proustu un Ivanu Buniņu. «Ceļojuma stāsts» (1934–1935) ir otrais Gaito Gazdanova romāns, kurā apvienojas mīlestības, vientulības un brīvības tēmas, un apzinātā nepabeigtībā un plūstošajā sižetā, uzmanībā uz detaļām izpaužas galvenās autora pasaules uztveres iezīmes, vēlme atspoguļot vārdā bezgalīgo dzīves kustību visā tās satraucošajā pilnībā, tās jūtīgajā pievilcībā, tās mūzikā un dzejā. Izdevumā iekļauti arī agrīnie Gaito Gazdanova stāsti, starp kuriem ir tādi darbi kā «Havaju ģitāras», «Ūdens cietums», «Stāsti par brīvo laiku» u.c.