Vakari pie ciema netālu no Dikanjkas

«Vakari pie ciema netālu no Dikanjkas» — viena no pirmajām Nikolaja Vasīlijeviča Gogoļa grāmatām 1809—1852. Grāmata sastāv no astoņām stāstiem. Tajā, pēc rakstnieka vārdiem, ir iemūžināti «pirmie saldie jaunā iedvesmas mirkļi». «Vakari pie ciema» — tie ir mutiski stāsti, leģendas, anekdotes. Notikumi stāstos tiek pārcelti no XIX gadsimta «Soročinskas gadatirgus» uz XVII gadsimtu «Vakarā pirms Ivana Kupalas», tad uz XVIII «Maija nakts, vai Noslīkušā», «Pazudusī grāmata», «Nakts pirms Ziemassvētkiem», un atkal uz XVII «Baisā atriebība», un atkal uz XIX «Ivans Fjodorovičs Šponka un viņa tante». Šajā laikmetu kaleidoskopā Gogoļs attēlo mazkrievu tautas svētku un gadatirgu dzīvi. Svētki ar to brīvību un jautrību, saistītie ticējumi un notikumi iznīcina varoņus no ierastās eksistences, padarot neiespējamo iespējamu. Realitāte un fantāzija dīvaini saplūst tautas izpratnē par pagātni un tagadni, par labu un ļaunu.