Vakari pie Dikanjkas

«Vakari pie Dikanjkas» — viena no pirmajām Nikolaja Vasīljeviča Gogoļa grāmatām 1809—1852. Grāmata sastāv no astoņām stāstiem. Tajā, pēc rakstnieka vārdiem, ir iemūžināti «pirmie saldie jaunā iedvesmas mirkļi». «Vakari pie Dikanjkas» — tie ir mutiski stāsti, leģendas, anekdotes. Stāstu darbība tiek pārcelta no XIX gadsimta «Soročinskas gadatirgus» uz XVII gadsimtu «Vakarā pirms Ivana Kupalas», tad uz XVIII «Maija nakts, vai Noslīkušā», «Pazudusī grāmata», «Nakts pirms Ziemassvētkiem», un atkal uz XVII «Baisā atriebība», un atkal uz XIX «Ivans Fjodorovičs Šponka un viņa tante». Šajā laikmetu kaleidoskopā Gogoļs attēlo mazkrievu tautas svētku un gadatirgu dzīvi. Svētki ar to brīvību un jautrību, ticējumi un notikumi, kas ar tiem saistīti, iznīcina varoņus no ierastās eksistences, padarot neiespējamo iespējamu. Realitāte un fantāzija dīvaini savijas tautas izpratnē par pagātni un tagadni, par labu un ļaunu.