Vakars pie Klēras

Gaito Gazdanovs (1903–1971) – viens no lielākajiem krievu trimdas rakstniekiem. Pēc revolūcijas, nepilnu sešpadsmit gadu vecumā, Gazdanovs pievienojās Baltajai kustībai un kalpoja par parastu karavīru bruņotajā vilcienā, bet pēc tam bija spiests uz visiem laikiem pamest Krieviju, dalot daudzu krievu emigrantu likteni. Lielāko daļu dzīves viņš pavadīja Parīzē un ilgu laiku strādāja par nakts taksometra vadītāju, no 1953. gada bija korespondents, bet vēlāk arī redaktors «Brīvības radio».
«Vakars pie Klēras» (1929), pirmais Gazdanova romāns, atnesa jaunajam autoram slavu, atverot viņam durvis uz vadošajiem literārajiem žurnāliem. Talanta spēka dēļ laikabiedri Gazdanovu lika vienā rindā ar Vladimiru Nabokovu, bet starp viņa «priekšgājējiem» minēja Marselu Proustu un Ivanu Buniņu, apbrīnojot viņa prozas smalko dzejas un muzikalitātes sajūtu, svaigumu un valodas spēku. Tomēr rakstnieka dzimtenē romāns tika publicēts tikai pēc autora nāves, 1990. gadā. Papildus romānam «Vakars pie Klēras», šajā izdevumā iekļauti Gaito Gazdanova stāsti, kas rakstīti 1930. gados, kā arī romāns «Aleksandra Volfa spoks» (1947).