Kukū dziesma

«Kukū dziesma» — trešā grāmata Frenkisa Hārdinga, kas iznāk izdevniecībā Clever.

Grāmatas sižets balstīts uz senām ķeltu leģendām par apmainītajiem bērniem. Apmainītie bērni, saskaņā ar leģendu, — ir radījumi, kurus ļaunā vara atstāj vecākiem, lai aizstātu nolaupītos cilvēku bērnus.

Grāmatas varone — meitene Terēze (Triss). Viņai ir mamma, tētis, māsa Penelope. Ideāla it kā ģimene, ideāls it kā mājoklis... Viss it kā labi, tikai kādu dienu Triss pamostas un jūt, ka viņa «nav sevī». Galva it kā no vates, visu laiku gribas ēst, māsa skatās uz viņu ar naidu un sauc par «neīsto», lelles un manekeni runā ar viņu... Vecāki cenšas izskaidrot dīvainības ar parastu drudzi. Bet Triss saprot, ka viss nav tik vienkārši. Vai viņa ir sajukusi prātā? Vai viņa tiešām ir neīstā? Kādā dienā viņa noklausās sarunu, no kuras uzzina, ka «īstā» Terēze ir nolaupīta, bet viņa — tikai apmainītā lelle, kas sastāv no zariem, lapām un nolaupītās Triss dienasgrāmatām. Apmainītie bērni var dzīvot tikai 7 dienas, bet kas notiks pēc tam? Nāvība? Terēzei ir jānoskaidro, lai izdzīvotu.

Mistika, fantastika, trilleris, detektīvs, — viss tas ir grāmatā. Bet ir arī parasta ģimene ar visiem pazīstamajiem problēmu jautājumiem, ir māsas, kas cīnās par mātes un tēva uzmanību, ir mamma un tētis, kas atsakās saprast savus bērnus un uzskata, ka galvenais — neļaut meitām doties prom. Ir problēmas un bēdas, kas ir pazīstamas visiem un katram.


— Mēs esam kā spoki. Patiesais pasaule paiet garām: darbs, ģimene, stāsti avīzēs, bet mēs vērojam no malas. -Nē. Tie ir viņi — spoki. Kas turas pie pagātnes, izlikdamies, ka nekas nav noticis. Viss mainās, sabrūk, daļas vairs nesader kopā — un mēs to zinām, neskatoties uz mūsu apstājušajiem pulksteņiem. Pasaule sabrūk, mainās un dejo. Tā visu laiku ir kustībā. Tā ir iekārtota. Tā tam jābūt.