Cita zars

1902. gadā Tivolī tika atklāta ievērojama eksotiska izstāde. Pie parka atrakcijām šoreiz pievienojās jauns izklaides veids: šeit varēja redzēt īstus ķīniešus. Viņus atveda tieši no Kantonas, Šanhajas un Honkongas. Varēja redzēt, kā viņi strādā, gatavo ēdienu un uzstājas parka apmeklētāju priekšā. Programmā starp citu bija rakstīts: «Pārsteidzoši un robežojas ar neticamo, cik fizisku ciešanu var izturēt ķīnietis». Starp ķīniešiem ir San Vun Sun. Starp Tivoli apmeklētājiem ir Ingeborga Danielse. San un Ingeborg attiecības izraisa vispārēju nosodījumu sabiedrībā. Sievietes, kas uztur attiecības ar ķīniešiem, tiek apzīmētas kā «nepietiekamas sievietes» vai «pusstundas sievietes», viņas pat apsūdz, ka viņas «nodevušas dzimtenes ideālus». Par to Ingeborga lasa avīzē, to viņai saka tuvinieki. Bet Ingeborga ir Ingeborga, un gandrīz neticami, ka viņa spēj paciest dēļ vīrieša, kuru ir izmisīgi un bezierunu mīlējusi. «Cita zars» ir mīlestības stāsts, stāsts par to, kā viens cilvēks var aizdedzināt visus tiltus aiz sevis, lai sekotu citam cilvēkam — un citam, neizstaigātam dzīves ceļam. Mūsdienu dāņu rakstnieks Jespers Vun-Sun ir radījis mākslas darbu par saviem senčiem, pirmo reizi romāna formā stāstot par savu vectēvu un vecmāmiņu — vīrieti un sievieti no dažādām kultūrām, kuriem nācās cīnīties par laimi, pārvarot aizspriedumus un stīvumu. Un katra diena viņiem «bija viena liela mēģinājuma apspiest bezgalīgo sajūtu par savu atšķirību un trūkumu». Tāpat kā vēlāk arī viņu bērniem. Vai daudz kas ir mainījies kopš tā laika?..