Ar Žana-Mišela Basķija radošumu ir pazīstami, iespējams, visi, kas zina par mūsdienu mākslu nedaudz vairāk nekā par Maleviča kvadrātu. Tajā pašā laikā Žanu-Mišelu bieži attēlo kā klaiņotāju, kurš pēkšņi ieguvis slavu. Tomēr Basķija stāsts ir daudz interesantāks. Diemžēl viņš ir nelaimīgā «27. kluba» dalībnieks, tāpēc Žana-Mišela biogrāfija ir diezgan īsa. Bet viņa mantojums ir tik liels, ka joprojām vienā vai otrā izstādē parādās iepriekš nepublicēti dienasgrāmatu ieraksti, fotogrāfijas vai pat mākslinieka darbi. Basķija ir viens no svarīgākajiem 20. gadsimta radītājiem. Basķija radošais stils ir novatorisks un nestandarta. Tas deva viņam noteiktu brīvību, ko citi mākslinieki nevarēja atļauties. Viņa darbi sastāvēja no vairākiem slāņiem, kuros bija dažādi simboli un uzraksti no avīzēm, tuvumā esošo kafejnīcu ēdienkartēm un citiem popkultūras elementiem. Mākslinieka audekls, kas tas būtu, ir daudzslāņu kompozīcija. To jāizpēta kā enciklopēdiju, kur aiz katras burta slēpjas jaunas nozīmes. Darbu tematika bija daudzveidīga. Tāpat kā daudzi mākslinieki, Žans-Mišels izteicās caur savu radošumu. Viņš strādāja ar Endiju Vorholu, bet Benski iedvesmojās no viņa radošuma. Savās gleznās, piezīmju grāmatās un intervijās viņš parādīja sevi kā spēcīgu un radošu rakstnieku un oratoru, kā arī imidža veidotāju. Basquiat-izmas – tas ir svarīgāko citātu krājums no šī ielu mākslas krusttēva. Šajās īsajās, pārliecinošajās un atmiņā paliekošajās izlases, ņemtām no viņa intervijām, kā arī no viņa dienasgrāmatām, Basķija raksta un runā par kultūru, savu māksliniecisko personību, mākslas pasauli, māksliniecisko ietekmi, rasi, pilsētas dzīvi un daudzām citām tēmām. Lakoniskie, tiešie, spēcīgie, dzejiskie un noslēpumainie Basķija vārdi, tāpat kā viņa māksla, turpina atrast atsaucību.
