Nāves altāris. Sērijveida slepkavas kanibāla Džefrija Damera stāsts

1991. gada vasarā panikā iedzīts vīrietis, ar rokām, kas saslēgtas ar roku dzelžiem, izskrēja no daudzdzīvokļu mājas un lūdza palīdzību patrulējošajiem policistiem. Drebēdams no bailēm, viņš aizveda viņus atpakaļ uz sava nolaupītāja midzeni, kur atradās īsts elles iemītnieks. Dzīvoklī tika glabāti vismaz piecpadsmit cilvēku paliekas: ķermeņi milzīgā mucā, galvaskausu kolekcija un vesels skelets kumodē, ledusskapī — nocirstas galvas. Pie saldētavas bija piestiprinātas polaroid fotogrāfijas no iznīcinātām ķermeņiem. Pēc 31 gadu vecā Džefrija Damera aresta izmeklētāji saprata, ka ir uzdūrušies "īstajam Hannibalam Lektoram": maniaks stāstīja, ka ir saglabājis cilvēka sirdi, lai to apēstu. Upuru kauli, pēc slepkavas ieceres, bija jāizveido par daļu no viņa paša altāra — lai godinātu briesmīgo nāves skaistumu… Kā kluss šokolādes fabrikas darbinieks pārvērtās par sadistu, nekrofīlu un kanibālu, kura noziegumi satricināja visu valsti? Psiholoģisks, šausmīgs un atklāts, Džefrija Damera stāsts parāda visekstrēmākās un tumšākās cilvēka dabu puses.