Pēdējā vasaras diena

Klasisks mazpilsētas šausmu stāsts — it kā Stīvens Kings būtu rakstījis par Rostovu 1993. gadā; bet Podšibjakins pazīst Rostovu labāk.
Andrej Podšibjakins — Rostovas valsts universitātes un VGIK absolvents, leģendārs kolumnists visam svarīgajam žurnālu «nulles» spektrā no «Afišas» un «Esquire» līdz «Game.EXE» un «OM», grāmatu «Afišas» ceļvedis uz Kaliforniju, grāmatu «Spēļu laiks!» un «Spēļu žurnāls»; dzīvo Losandželosā. Tiesības uz viņa jaunā romāna «Pēdējā vasaras diena» ekranizāciju tika iegādātas vēl pirms grāmatas iznākšanas; plānots izlaist seriālu.

Tanais, Donas delta. Senatnīga zeme, kas daudzus sējumus dziļi piepildīta ar kimēriešu, grieķu, sarmātu, ģenoezēšu, skītu, romiešu, osmaņu asinīm...

Tā glabā sevī to, kurš guļ zem kurga.

Rostova pie Donas, 1993. gads.

Klusa dienvidu pilsēta, mežģīņu aizkari logiem un zaļumā iegrimuši mājas, vienkārši tikumi, «kur bez jautāšanas iet ciemos, kur nav skaudības un ļaunuma».

Viņu pat baidījās Mongols.

No viņa bēga ar šausmām nežēlīgie klejotāji.

Pēc viņa, kā pēc mēra, pilsētas tika izdzēstas putekļos.

Viņš spēj iemājo cilvēku prātos un jokot visjautrākos jokus. Viņš guļ zem kurga.

Četri astotklasnieki, vēl nezinot, ka drīz kļūs par draugiem, dzīvo parastā deviņdesmito gadu pusaudžu dzīvi: mācās, sitas, iemīlas, mācās karatē pēc filmām no videoklubu, medī džinsus-krāsainus vai ārzemju fantastiku...

Viņu nejauši izlieta asinis pamodinās to, kurš guļ zem kurga.