Aratta. Grāmata 7. Zelta kuģi

Plūdu ūdeņi tuvojas no dienvidiem un ziemeļiem. Visā Arattā notiek briesmīgi un pārsteidzoši notikumi. Belazorā simtu cilvēku acu priekšā pazūd galvenā tempļa tornis. Hasta dodas izmeklēt brīnumu un... arī pazūd, paspējot atstāt bērza mizu rakstu ar noslēpumainu zīmējumu: saplīsusi galva, un no tās uz debesīm stiepjas pirmzieds... Bjarma ir parādījies jauns Zarni Zjens – guslārs un lielais burvis. Pie viņa vēršas bailīgo, izmisušo cilvēku cerības. «Izglābties ir ļoti vienkārši, — apgalvo svētais dziedātājs. — Visām arijām jāiet bojā — un plūdi apstāsies». Pār stepiem uzlēcis Dusmīgais Saule. Pārvietotāji no Arattas, kuri cerēja izdzīvot plūdus, nonāca pie altāriem. Bet kas notika ar tiem nedaudzajiem, kas iegāja aizliegtajā mirušajā pilsētā tuksnesī?.. Jaunais valdnieks Ajur neatrod sev vietu. «Jūra jau apdraud galvaspilsētu, bet es joprojām nezinu, ko darīt! Kāpēc es vispār esmu dzimis?!» Aratta ir uz iznīcības robežas. Bet to vēl var izglābt. Nepieciešams viens šāviens un viena dziesma... Cikls «Aratta» — pirmais sadarbības pieredze slavenās sērijas par Vilkodiem radītājai Marijai Semjonovai un talantīgajai Pēterburgas rakstniecei Annai Guravai, grāmatu sēriju «Kņazs klusuma», «Mēness karotājs», «Uguns grāmata», «Čūskas bērni» un citu populāru fantāzijas žanra darbu autorei.