Pardes

Ari Idens dzīve vienmēr pakļāvās stingriem noteikumiem. Ultraortodoksālajā kopienā Bruklinā viņa dienas veltītas tikai mācībām un reliģiskajiem rituāliem. Ari ir ļoti vientuļš un tikai priecājas, kad viņa ģimene pārvācas uz saulaino Floridu. Jaunajā skolā viss ir citādi, judaiku un rituālus tur arī māca, bet kopumā tā ir parasta un ļoti laba skola.
Ari ātri iekļaujas draugu kompānijā, iegrimst brīnišķīgajā un iepriekš nezināmā brīvības atmosfērā. Viņa jaunie draugi ir harizmātiski, gudri, uzdrošinās, viņiem dzīve nav ierobežota ar kādiem rāmjiem. Un pakāpeniski Ari no kompleksainā ebreju skolas skolnieka pārvēršas par cilvēku, kurš cenšas atrast savu īpašo ceļu jūtu, vēlmju un kārdinājumu pasaulē. Visus romāna varoņus Dāvida Houpena vilina Pardes, mistiskais dārzs, kur cilvēks iegūst patiesu zināšanu, tuvojas Dievam un savai slēptajai būtībai, kas paslēpta zem ārējiem apvalkiem.
«Pardes» — dziļš, ar jēgām piepildīts romāns par sevis izpratni, par patiesības meklējumiem, par mīlestību, gan visaptverošu, gan romantisku, par to, kādas spējas mūs nosaka: reibinošas jaunības attiecības, mantojuma tradīciju burvība vai mūsu slēptās vēlmes.
Dāvida Houpena debijas romānu salīdzina ar Sēlindžera grāmatu «Virs bezdibeņa», bet to var salīdzināt arī ar citām, ļoti atšķirīgām grāmatām — «Burvju mākslinieku» Džona Foulza un «Noslēpumaino vēsturi» Donnas Tartt, grāmatām, kurās sevis meklējumi ved uz labirintu, psiholoģisku vai filozofisku.