Fināls

Visu mūžu es meloju vienīgā mērķa dēļ — atriebties. Daudzu gadu garumā biju drīzāk mīkla, nevis cilvēks. Un tik ilgi noliedzu, ka man arī ir sirds. Līdz viņai. Kamēr viņa neizdarīja mani saprast, ka esmu ievainojams un varu ciest kā jebkurš cits cilvēks. Mēs par to samaksājām. Joprojām maksājam. Bet viņa joprojām iebrūk bezjēdzīgajā sirdī nežēlīga zagļa un ciniska izdzimteņa, kurā kādreiz iemīlējos. Tikai es vairs neesmu tas cilvēks. Dienu no dienas es novācu augļus par meliem, ko teicu, un par kļūdām, ko pieļāvu. Zinu: tas ir mans pēdējais šans. Es nevēlos viņu zaudēt vēlreiz, bet tumšā pagātne drīz mani panāks un iznīcinās mūs abus. Iespējams, man vajadzētu atkal kļūt par to puisi no pagātnes. Mūsu glābšanas labad. Varbūt jau ir par vēlu.