Ella un Efs Pirmais

Mani sauc Ella. Es aizvien vēl mācos 2. klasē. Mums ir jauka klase un jauks skolotājs. Pareizāk sakot, bija, pirms mēs pārcēlāmies uz jauno milzumlielo skolu ar tūkstošiem skolēnu. Tur mēs satikām Annu, kura jau trīs mēnešus maldījās pa skolu, bet aizvien nebija atradusi savu klasi. Mājturības zāģskaidu mākoņos daži skolēni bija pavadījuši jau vairākus gadus. Lidostas lieluma sporta zālē simtiem skolēnu gaidīja rindā uz galda tenisa spēli. Ēdnīcā tika pasniegts kaut kāds aizdomīgi dvakojošs, mistiska paskata sautējums, no kura Anna pēdējā brīdī mūs paglāba... Un vēl tur bija tas pirmais, no kura visiem bija jāpiesargās. Bez Marta mēs būtu lielās briesmās.
Kas ir Marts? O, viņš ir ļoti... Nē, tas lai pagaidām paliek noslēpums.
Un labi, ka man bija Annas dotā taure!
Jūs, kas mani un manus draugus jau pazīstat, labi zināt – lasot šo grāmatu, visai ģimenei būs liela smiešanās. Tiem, kas mani satiek pirmoreiz, varu pačukstēt: izlasiet iepriekšējo teikumu vēlreiz! Nu re, tagad arī jūs zināt, ka, lasot šo grāmatu, visai ģimenei būs liela smiešanās.
Jūsu Ella
No somu valodas tulkojusi Ingrīda Peldekse.