Pašatmiņa

Pirmais ceļš — fakira ceļš. Tas ir garš, grūts un neuzticams ceļš. Fakirs strādā ar fizisko ķermeni, pārvarot fizisko ciešanu.

Otrais ceļš — tas ir mūka ceļš. Šis ceļš ir īsāks, uzticamāks un skaidrāk definēts.

Trešais ceļš — tas ir jogas ceļš, zināšanas un apziņas ceļš.

Bet ir arī Ceturtais ceļš — pilnīgi īpašs ceļš, kas nav trīs citu kombinācija.

Vispirms jums jāapzinās, ka jūs sevi neatceraties.

Pēteris Uspenskis «Ceturtais ceļš»

«Pašatmiņa» Roberta Ērla Bērtona — ezotērikas klasika un mūžīga bestselleru grāmata. Grāmatā autors skaidro un attīsta vissvarīgāko Ceturtā ceļa principu — vienu no lielākajām ezotēriskajām tradīcijām 20. gadsimtā, ko dibinājuši G. I. Gurdžijevs un P. D. Uspenskis. Sekojot mācības radītājiem, autors apgalvo — visas sistēmas idejas griežas ap vienu, pašatmiņu: tā ir riteņa ass, visas pārējās — spieķi. Un, lai gan pašatmiņa — tas ir neverbāls process, kas grūti aprakstāms, autors par to runā pieejamā valodā, citējot pazīstamus dzejniekus un bērnībā zināmas pasakas.

Pašatmiņa ir daudzdimensionāla, tā ietver gan spēju pastāvīgi būt tagadnē («atcerēties sevi»), gan dalītu uzmanību («jūs — tas, kas novēro, nevis tas, ko jūs novērojat»). Līdzīgas idejas var atrast daudzās garīgajās tradīcijās un reliģiskajos mācījumos. Bet autoram tas nav tikai teorija, bet instruments, ar kura palīdzību ikviens var «pamosties» citai, patiesai dzīvei.

Viss, izņemot tagadni, ir ilūzija. Mūsu darbs vienmēr ir tagad. Mums nav kur doties, izņemot tagadni, jo visi ceļi ved uz šo dzīvīgo mirkli.