Dabīgā ekonomiskā kārtība

Finanšu reformators 20. gadsimta sākumā Silvijo Gēzels šodien nav pārāk pazīstams "profesionālo" ekonomistu vidū. Viņu "profesionalitātes" apliecinājums ir pašreizējā kredītu un finanšu sistēma. Ik pēc 5-10 gadiem to satricina pasaules krīzes. Tajā pastāvīgi pieaug miljonāru skaits, bet tajā pašā laikā ekonomikā katastrofāli trūkst naudas. Kāpēc? Tāpēc, ka tradicionālo naudu ir izdevīgi turēt bankā, kur tās nes procentus. Krīzes laikā tas ļauj lēti iegādāties svešu īpašumu, parazitējot uz pārējās sabiedrības bēdām. Tradicionālā nauda ir derīga tikai krāpšanai, - apgalvo Gēzels un rada naudu, kas laika gaitā zaudē vērtību! Tātad, pēc gada gēzeliskā banknote 100 vienību vērtībā maksās 76 vienības, pēc diviem gadiem - 52, bet pēc 4 gadiem un 2 mēnešiem banknote pārvērtīsies par NULLI! Glabāt naudu kļūs muļķīgi, un tās plūdīs reālajā sektorā, atdzīvinot preču un pakalpojumu apmaiņu. Šīs idejas pārbaude praksē (tostarp arī Krievijā) katru reizi noveda pie ātras ekonomikas atveseļošanās. Lielākais 20. gadsimta ekonomists Džons Keins teica: "Nākotne mācīsies vairāk no Gēzela, nekā no Marksa". Un šī nākotne jau ir pienākusi!