Vēlmju koks.

Tas ir vecs ozols. To sauc par Sarkanā. Tomēr kopš seniem laikiem to sauc par Vēlmju koku. Katru gadu pirmajā maijā cilvēki pie ozola zariem piesien papīra gabaliņus un auduma gabaliņus, uz kuriem raksta savas vēlmes. Koki nemāk stāstīt jokus. Ko viņi prot darīt labi - tā ir stāstīt stāstus. Bet kokiem ir noteikums: nekad nerunāt ar cilvēkiem. Reiz ziemā mazā zilā mājiņā zem vecā ozola zariem apmetās jauna ģimene. Kādu nakti mazā meitene pie Sarkanā piesēja gabaliņu, uz kura bija rakstīts: "Gribu, lai man būtu draugs."