Hren ar Kalna

Nāve — nemaz nav beigas. Tikai uz kurieni esmu nonācis, pilnīgi neskaidrs. Cilvēki, protams, kā cilvēki, vienīgi āda tumšāka nekā man, un nēsā apakšbikses vietā bikses. Un mans statuss nav nemaz tik slikts — pie vietējā «vidējā slāņa» mani var pieskaitīt. Patiesībā mani pieņēma par kādu citu. Un vispār nosauca, ja tulko manu tagadējo vārdu, par Hrenu ar Kalna. Un manas zināšanas un prasmes gandrīz neatrod pielietojumu, drīzāk jau es mācos no vietējiem, nekā apgaismoju mežonīgos. Bet nekas, visas grūtības pārvarēsim, izvilksim papuāņus no akmens laikmeta izdzīvošanas un vedīsim viņus nākotnē.