Pazemes. Dzīvs

Džeks Keruaks Žans-Luī Lēbrī de Keruaks, 1922–1969 – rakstnieks-epohas, rakstnieks-paradokss, sējis vētru un nepaspējis īsti uzzināt, ka ir novācis vētru, kas nav norimusi arī mūsu laikos. Izcelsme no nabadzīgas franču aristokrātu ģimenes, viņš kļuva par protestējošās amerikāņu jaunatnes balsi un iepazīstināja jaunus amerikāņu intelektuāļus ar budismu. Kritiķi augstprātīgi nepamanīja viņu, lasītāji-nonkonformisti – nesa uz rokām. Par ko gan nerakstīja Džeks-sacelšanās, viņš vienmēr stāstīja – apburti un kaislīgi – par sevi un savu paaudzi. Paaudze, kas meklēja iespējas jebkādā veidā izlauzties no ierastā ikdienišķā mājīgā dzīvesveida uz absolūtu un, kā sekas, nesasniedzamu brīvību. Divi ļoti atšķirīgi un vienlīdz talantīgi Džeka Keruaka darbi. Mazs un pilnīgi autobiogrāfisks romāns Pazemes, pēc leģendas, uzrakstīts tikai trīs dienu laikā, par kaislīgu, sāpīgu mīlestību-apsēstību balta puika pret melnādaino skaistuli, romāns, kas piepildīts ar dvēseli plosošām džeza balsīm, alkohola straumēm un izmisīgu, līdz izsīkumam, jaunās bohemas dzīvi 50. gados. Un stāsts Dzīvs – traģikomiska sāga, rakstīta no neiznīcināmā zēna no dienvidu dziļuma skatpunkta.