Mana cīņa. Ceturtā grāmata. Jaunība

Ceturtā grāmata monumentālā autobiogrāfiskā cikla "Mana cīņa" autors Karls Uve Knausgors stāsta par galvenā varoņa jaunību un viņa rakstnieka ceļa sākumu.
Karlam Uve ir astoņpadsmit gadi, viņš tikko ir pabeidzis ģimnāziju, bet augstāko izglītību iegūt neplāno. Viņš vēlas rakstīt. Prātā virmo daudzi plāni, tie tik un tā plūst uz papīra. Bet, lai veltītu sevi šim nodarbēm, nepieciešami nauda un brīvs laiks. Viņš kļūst par skolas skolotāju mazā zvejnieku ciematā Norvēģijas ziemeļos. Darbs viņam nepatīk, ciema atmosfēra - vēl mazāk. Toties viņu ieskauj neticami skaista daba, no kuras aizraujas elpa. Sākumā viss veicas labi: viņš izdomā vairākas noveles, vietējie puiši viņu respektē, viņš ir populārs pie meitenēm. Bet, kad apkārtni pārņem polārais tumšums, samazinot pieejamo telpu līdz vienīgajai ciema ielai, varoņa dvēselē iestājas tumsība. Cerot atgūt zaudēto iedvesmu, viņš arvien biežāk dzer kopā ar vietējiem zvejniekiem, lai kādu dienu ar šausmām atklātu, ka viņam ir atmiņas zudumi - pirmā alkoholisma pazīme, kas iznīcināja viņa tēvu. Un apziņas malā arvien biežāk un uzmācīgāk parādās kārdinošs attēls - iemīlējusies Karlā-Uvē skolniece…