Vasaras brālis

Braians gandrīz nepazīst savu vecāko brāli Lūcienu, jo viņš dažus gadus dzīvoja internātā. Bet, kad internāts tiek slēgts remontam, Braians ar tēvu ir spiesti paņemt Lūcienu mājās. Problēma ir tā, ka Lūciens nav parasts pusaudzis. Visa atbildība par rūpēm par brāli gulstas uz Braiana pleciem. Bet kā parūpēties par cilvēku, ja nezini, kas viņam nepieciešams? Un kā izteikt savas jūtas, neizmantojot nevienu vārdu?