Uz mūsu fantastikas debesīm Vladislava Krapivina planēta riņķo pa īpašu orbītu. Pa īpašu sākot no 1960. gadiem, kad rakstnieks Krapivins ienāca mūsu lasīšanas lokā un ieguva vārdu literatūrā. Tomēr vārds — tas ir mums, lasītājiem. Tiem, kas piešķīra nosaukumus un izkārtoja rakstniekus pēc ranga, lasītāju atzīšana nebija likums. Krapivins mūžīgi atradās bērnu literatūras jomā. Ārēji tas ir saprotams. Galvenie varoņi Krapivina grāmatās ir zēni. Bet autors ļāva viņiem doties ceļojumā pa nemierīgajiem dzīves jūriem, neizdarot viņiem nekādas atlaides un atvieglojumus zēnu vecumam. Savu ceļu, un katram tas ir, varonis bija jāiet pašam. Saglabājot pie tam sevi. Jo tādas īpašības kā Gods, Drosme, Taisnīgums nekad nezaudē savu spožumu, līdzīgi kā špaga muskešu rokā. Lidojuma tēma ir īpaši mīļa lasītājiem, un jo vairāk — fantastikas lasītājiem. Jo tā ir viena no veiksmīgākajām un auglīgākajām literārajām tēmām. Savu pēdu „debesu” literatūrā atstājuši tādi pirmklasīgi meistari kā Klajs S. Lūiss, Antuāns de Sent-Ekziperī, Rejs Bredberijs, Aleksandrs Belajevs, visus jau nevar uzskaitīt. Ar pilnīgu tiesību šo slaveno kompāniju var pievienot arī Vladislavam Krapivinam. Viņa romānu, stāstu un pasaku varoņi, lai arī dzīvo uz zemes, lai arī kopā ar visiem dalās grūtībās sarežģītajā dzīvē, tomēr viņu acis ir vērstas debesīs. Jo kur, ja ne debesīs, ir paslēpti mūsu dārgumi. Krājums ietver slaveno „Lidojošo pasaku” pilnu ciklu, kā arī romānu „Lopuhasto salu sargs”, kas tematiskā ziņā ir saistīts ar šo ciklu.
