Nīderlandes kultūra 17. gadsimtā

 


Johan Huizinga (1872-1945) - Nīderlandes vēsturnieks un kulturologs ar pasaules slavu. Starp viņa vispazīstamākajiem darbiem, kas pastāvīgi tiek izdoti dažādās valstīs - un, īpaši jāatzīmē, visvairāk viņa dzimtenē un Krievijā! - ir "Viduslaiku rudens" un traktāts "Homo ludens" (Cilvēks, kas... spēlē).

Nīderlandes 17. gadsimtā - vienīgā Eiropas valsts, kas šajā periodā sasniedz virsotni vienlaikus visās jomās. Holandiešu flote ceļo pa visu pasauli, attīstās precīzās zinātnes, kuģu būve, lauksaimniecība, Amsterdama kļūst par pasaules tirdzniecības centru, rodas arvien jauni arhitektūras šedevri, tiek būvēti kanāli, dambji. Pilsētās parādās savas glezniecības skolas, no kurām iznāk tādi ģēniji kā Rembrants van Reins, Jāns Vermeers, Frans Hals, Jākobs Ruisdaels; savu virsotni sasniedz gravēšanas un grāmatu izdošanas māksla (Jāns Lujkens, Pīters Sanredams). Attīstās teoloģija un filozofija (Benedikts Spinoza, Renē Dekarts). Kā tāda neliela un salīdzinoši attālināta purvaina Eiropas teritorija, ko pārstāvēja Nīderlandes 17. gadsimtā, tik ļoti izvirzījās kā valsts, tirdzniecības vara un kultūras centrs? Johan Huizinga esejā "Nīderlandes kultūra 17. gadsimtā" (1941) sniedz detalizētu analīzi par iemesliem un iezīmēm Nīderlandes Republikas uzplaukumam. Šī darba parādīšanās kara laikā, pēc autora domām, bija jābūt garīgai atbalstam okupētajai nācijai, jāatgādina tai par pasaules slavu tās kultūrai.

Izdevumā ir vairāk nekā 150 reprodukciju no Nīderlandes 17. gadsimta glezniecības un grafikas darbiem. Grāmatā iekļauts spilgts Johana Huizinga satīrisks zīmējumu cikls, kas ilustrē dažas izvēlētas Nīderlandes vēstures lapas.