Cilvēks aiz skapja

Iekšējā pasaule «īpašā» bērna ir trausla un skaista, kā PUSNIEGS. Tiem, kas neatbilst citiem, starp svešiem cilvēkiem ir tikpat neērti, kā pirmajiem ziediem starp salnām un sniegu. Un kā zieds nespēj pretoties aukstā vēja uzplūdiem, tā arī romāna varonis cenšas slēpties no apkārtējās pasaules nežēlībām, pārvēršot savu dzīvi par eksistenci «CILVĒKA AIZ SKAPJA».