Mīkla Vecā Meža

Pulkvedis rezervē Sebastiano Prokolo – cilvēks, kurš nekad nesmaida, – manto māju un meža gabalu kalnos, tomēr lielākā daļa īpašuma ir mantojusi pulkveža brāļadēls – divpadsmit gadus vecais Benvenuto, bārenis, kurš dzīvo internātā. Vecais Mežs – burvīga vieta: gadsimtiem veco ežu stumbros dzīvo gari, kuri var pieņemt cilvēka vai zvēra izskatu. Tāpēc neviens un nekad nav uzdrošinājies nocirst šos kokus. Bet pulkvedis netic muļķīgām leģendām un nolemj ieviest savus noteikumus Vecajā Mežā, vienlaikus sakārtojot attiecības ar brāļadēlu… Dīvainā un eleganta Mīkla Vecā Meža, ar tās vieglo un skumjo intonāciju, pirmā acu uzmetiena attiecas uz pieaugušo literāro pasaku žanru, tomēr aiz vienkāršās sižeta imitācijas tautas leģendas slēpjas dziļa pamācība par cilvēka un dabas pretestības postošajām sekām.