Sudraba ķepas: Uralas pasakas

Pāvels Petrovičs Bažovs 1879-1950 - pazīstams padomju rakstnieks, folklorists, Uralas pasaku radītājs. Dzimis kalnu strādnieka ģimenē nelielā Uralas pilsētiņā Siserte. Viņš bija viens no labākajiem skolēniem rūpnīcas skolā. Pabeidzis Permas garīgo semināru, strādāja par krievu valodas skolotāju. Katru gadu skolas... brīvdienās P.P. Bažovs devās ceļojumā pa dzimto zemi, pētīja akmeņkaļu, griešanas meistaru, ieroču meistaru un citu Uralas meistaru darbu, pierakstīja teikas un leģendas. Šī strādnieku folklora kļuva par pamatu viņa slavenajām Uralas pasakām. Pirmais stāsts P.P. Bažova „Meitene Azovka” tika publicēts 1936. gadā. Savukārt 1939. gadā iznāca folkloras stāstu krājums par dzīvi un ikdienu Uralā „Malahīta kastīte”, kas rakstniekam atnesa pasaules slavu. Līdz mūža beigām rakstnieks turpināja papildināt šo pasaku kastīti. Galvenie P.P. Bažova pasaku varoņi ir parasti cilvēki, godīgi, strādīgi kalnstrādnieki, kuri atrod laimi savā meistarībā. Viņiem bieži palīdz mitoloģiski tēli - „Varšas kalna saimniece”, „Ugunsmeitene” un citi. „Varšas kalna saimniece” ir pazemes princese, dārgumu, meistarības noslēpumu glabātāja, drosmīgu, radošu cilvēku aizbildne. Viņa bieži iejaucas cilvēku dzīvē: kādam viņa palīdz, bet kādu soda par alkatību, bailēm un slinkumu. Šarmantā „Ugunsmeitene” norāda, kur atrodas zelta atradnes, bet ne katram viņa parādās, bet tam, kurš tic savai laimei, neizmisina un nav alkatīgs. Aitēns „Sudraba ķepas” arī nav bez iemesla parādās bārenei Dārjenkai un vectēvam Kokovanam - labestība, dāsnums, līdzjūtība un ticība brīnumiem vienmēr tiek atalgotas.