Bērnība. Pusaudžība. Jaunība

Stāsts «Bērnība», pirmo reizi publicēts 1852. gadā žurnālā «Sovremennik», kļuva par L. N. Tolstoja, izcilā krievu rakstnieka un domātāja, klasiskās literatūras debiju. Balstoties uz bērnības atmiņām un dienasgrāmatu ierakstiem, Tolstojs tomēr nerakstīja autobiogrāfiju un ne memuārus. Autors centās atklāt universālos cilvēka dvēseles attīstības likumus, tās noslēpumaino mainīgumu «dialektiku», «izteikt tādus noslēpumus, kurus nevar izteikt ar vienkāršu vārdu», kas tieši ir mākslas galvenais mērķis, kā uzskatīja autors. Vēlāk stāsts «Bērnība» kopā ar «Pusaudžību» (1852–1854) un «Jaunību» (1855–1857) apvienojās trilogijā un kļuva par «ne tikai nākotnes literāro ieceru krātuvi, bet arī noteiktu absolūtu punktu ceļā, kas vienreiz un uz visiem laikiem atvēra kontinentu uz Tolstoja pasaules kartes» (I. N. Sukhikh).