Dramatisks stāsts par vampīru, kas stāsta par savu dzīvi šajā un otrā eksistences pusē, — franču kolonijas Luiziānā, Parīze 19. gadsimtā, nomaļa ciematiņš Karpatos… Tumsas pasaules iemītnieki, šī iemiesotā ļaunuma, — vai viņi, tāpat kā cilvēki, spēj ciest un priecāties, mīlēt un saskarties ar zaudējumiem, vai viņu sirdī ir saglabājies cilvēka atlikums?.. Romāns «Intervija ar vampīru», kas rakstīts burtiski pusotru mēnesi piemiņai sešgadīgajai meitai, kura nomira no leikēmijas, jau sen ir pārsniedzis šī žanra šaurās robežas un kļuvis par pasaules klasiku līmenī ar «Drakulu» Brema Stokera. Ar savu parādīšanos 1973. gadā tas paredzēja slavenos «Saulrietus» Stefānijas Meijeres, bet 1994. gada filma ar Tomu Krūzu, Bredu Pitu un Antonio Banderasu galvenajās lomās sniedza grāmatai vēl lielāku popularitāti. Kopējais romāna tirāža šodien pārsniedz rekordlielos 15 miljonus eksemplāru, tas ir gandrīz visvairāk pārdotā grāmata mūsdienu autoru vidū grāmatu tirdzniecības vēsturē. «Intervija ar vampīru» ielika pamatus daudzsēriju «Vampīru hronikām», kurās ietilpst «Vampīrs Lestats» un «Nolādēto karaliene», kas kopā ar pirmo romānu veido vienotu triloģiju. Pirmajā no turpinājumiem ir sniegta vampīra Lestata atzīšanās, kurš cenšas atrast savas mūžīgās eksistences saknes. Bezgalīgas fantāzijas piepildīts, šis stāstījums ļauj nedaudz atklāt noslēpumus par senajām noslēpumiem, ieiet senās maģijas noslēpumos, ieskatīties bezdibenī, kas piepildīts ar kaislībām, — bezdibenī, ko sauc par cilvēka dvēseli… Nākamajā grāmatā, «Nolādēto karaliene», visu vampīru māte pamostas no sešu tūkstošu gadu miega. Viņas sapnis — izglābt cilvēci un valdīt kopā ar vampīru Lestatu jaunajā, vampīru likumiem būvētajā pasaulē. Bet vai pirmatnējais ļaunums spēj radīt skaistumu un harmoniju?
