Pēdējā diena notiesātajam uz nāvi

Nāves kamerā gaida savu pēdējo dienu cilvēks, kurš lieliski zina: vairs nav uz ko cerēt. Bet kamēr viņš vēl dzīvo. Domā. Jūt. Atceras... Viktors Igo, aktīvs nāves soda pretinieks, devās augstāku mērķu vārdā uz literāru mistifikāciju — 1829. gadā viņš anonīmi publicēja nelielu stāstu "Pēdējā diena notiesātajam uz nāvi", izdodot to par īstu notiesātā dienasgrāmatu. Sekoja sensacionāls panākums, un, kad tika atklāts autora vārds, tikpat nebijusi Igo apmelošana presē... Tomēr apmelojošo vārdi ir sen aizmirsti, bet stāsts joprojām paliek viens no spēcīgākajiem darbiem cilvēka, pat noziedznieka, neatņemamās tiesības uz dzīvību aizstāvībā. Krājumā iekļauta arī luga "Ruy Blas", kas pieder pie Igo romantiskā radošā perioda.