Varbūt kādu dienu

Laipna un gaiša stāsts, kas dāvā siltumu un cerību. Es pat neiedomājos, ka šī cerība pastāv, bet tā pēkšņi apgaismoja manu nākotni, gluži kā saules stari, kas caurspīdīgi izlaužas cauri citrona dzeltenajam audumam. Cerība. Kā es bez tās dzīvoju? Daudzu gadu garumā Džess ticēja, ka Džo – viņas bērna tēvs un vīrietis, kuru viņa mīlēja, – pameta viņu visgrūtākajā dzīves brīdī. Septiņpadsmit gadus vēlāk, kārtojot mātes māju, Džess atrod bēniņos kasti ar vecām vēstulēm un pastkartēm. Izbalējušie pasta zīmogi tikai pievieno jautājumus, un, lai uz tiem atbildētu, Džess dodas ceļojumā. Vai tiešām viņas mīlas stāsts vēl nav beidzies? Varbūt kādu dienu viņa atkal satiks Džo. «Romāns, kas piepildīts ar siltumu». - Karmela Hāringtona