Es māku lēkt pāri peļķēm

Alans vienmēr gribēja iet pa sava tēva pēdām un kļūt par savvaļas zirgu jātnieku. Bet sešu gadu vecumā viltīgā poliomielīta slimība lika punktu viņa sapņiem. Bezgalīgas slimnīcas, izmeklējumi un neiepriecinoša ārstu diagnoze – viņš nekad vairs nevarēs staigāt, nemaz nerunājot par to, lai turētos seglā. Visu viņu mazā Austrālijas ciemata iedzīvotājiem tas izklausījās kā spriedums. Visu, izņemot pašu Alanu. Viņš nolemj, ka nekas netraucēs viņam dzīvot normālu zēnu dzīvi: medīt trušus, kāpt kokos, cīnīties ar klasesbiedriem, peldēt. Būt visiem līdzvērtīgam, pat ja uz kruķiem. Ar katru jauno sasniegumu Alans paceļ latiņu arvien augstāk un tic, ka kādu dienu spēs paveikt pat visneticāmāko – iemācīties jāšanas mākslu un kļūt par rakstnieku.