Kā aitiņa noticēja tīģerēnam

Mājā ar burkānu jumtu draudzīgi un jautri dzīvoja aitiņa vārdā Ragu, vilks vārdā Voks un krokodiliņš vārdā Omlets. Reiz Omlets skrēja pakaļ nūjiņai, bet atnesa tīģerēnu — mīkstu un pūkainu, īstu Plušu! Aitiņa vēlējās atstāt Plušu sev, bet vilks teica, ka jāaizved tīģerēns mājās. Kad viņi gāja augšup pa upi, Pluša ne mirkli neatpalika no Ragu: viņš tā vien pieķērās aitiņai un maigi rūca viņai ausī. «Cik brīnišķīgs mazulis!» — teica aitiņa un visi, kas viņiem gadījās ceļā. Un tikai Omlets pamanīja to, ko citi neredzēja: tīģerēns mīl pelītes un zivtiņas ne vienkārši tā, bet ēst! Un arī pret aitiņu viņam nebija pavisam parasta interese! Omleta aizdomas apstiprinājās, kad tīģerēns aizveda viņus mājās, pie tēva un mātes tīģeriem. Un viss varēja beigties ļoti skumji, ja vien nebūtu Omleta, kuru grūti bija nosaukt par brīnišķīgu, bet kurš izrādījās uzticīgs un lojāls draugs!