Laiks - it kā dzintara piliena

Mana laimīgā laika beidzās 2001. gada 1. jūlijā. Meita gāja bojā, kad viņai bija tikai divpadsmit. Mēģinājums panākt taisnīgumu beidzās ar safabricētu apsūdzību un cietumu. Aizgāja sieva, atteicās draugi un paziņas, par mīļoto darbu pat nebija vērts sapņot. Bet, kad es nolēmu, ka nākotnes vairs nav, liktenis man dāvāja iespēju vēlreiz izdzīvot pagātni. Atgriezties tur un visu labot, atrast citu notikumu variantu, laimīgu un pareizu. Galu galā tas ir tik viegli, kad zini, kādi būs tavi soļi...