Krusta kari

Visizteiksmīgākais periods bruņinieku laikmetā bija Krusta karu periods — laiks cīņām par Svēto zemi. Iegūstot Jeruzalemi, krustneši īstenoja savu sapni — atbrīvot Kunga kapu no neticīgajiem un sāka būvēt Debesu valstību Palestīnā, bet kas no tā iznāca? Kāpēc Eiropas monarhi, bruņinieki, nabadzīgie un bērni, ietekmēti no sludināšanas un baumām, devās uz Austrumiem? Viduslaiku laikmetā Rietumeiropas bruņniecība, iedvesmojoties no katoļu baznīcas, devās uz Palestīnu, lai atbrīvotu Svēto zemi no musulmaņiem, kur, pēc leģendas, cieta Jēzus Kristus. Šī kustība ieguva nosaukumu Krusta kari, kas kļuva par visasiņainākajām reliģiskajām karadarbībām XI—XIII gs. Fanātiskā kristiešu kustība uz Austrumiem drīz vien pārvērtās par sēriju iekarojošu karu. Pazīstamā vietējā vēsturnieka-medievista Mihaila Zaborova grāmata 1920—1987 aizraujoši stāsta par visiem Krusta kariem uz Austrumiem. Autors apraksta Eiropas armiju cīņu ar musulmaņiem Mazāzijā, Sīrijā, Palestīnā, Ēģiptē, apsver krusta karu kustības rašanās cēloņus, katoļu baznīcas ietekmi uz to un dažādas formas, kā Eiropieši piedalījās karos, kristiešu valstu un militāri-monastisko ordeni izveidi Austrumos. Liela uzmanība grāmatā tiek pievērsta arī konfliktiem starp krustnešiem, viņu pretestībai pret venēciešiem un bizantiešiem, Konstantinopoles iekarošanai un krustnešu uzvarētājiem — turkiem-seldžukiem.