Senču sauciens

Gandrīz 122 centimetri - tieši tik augsta bija dažādu izdevniecību rakstveida atteikumu kaudze, ko amerikāņu rakstnieks Džeks Londons savāca pirmajos piecos radošās darbības gados. Bet pēc tam gaismā nāca stāsts par mājas suni Beku, kurš nejauši nonāca no dienvidu paradīzes uz skarbo ziemeļu.

Grāmata dažkārt šķiet stāstīta no suņa skatupunkta - tik precīzi un detalizēti rakstnieks nodod visas notikumu nianses. Nav nejaušība, ka lasītāji līdz pat pēdējai lappusei paliek galvenā varoņa pusē. Dzimtajā muižā Beks dzīvoja «pārmērīgi apmierināta aristokrāta dzīvi». To nomainīja pilna trūkumu, sāpju un grūtību dzīve suņu pajūga vadonim. Un mums pašiem jāatbild uz vienu no aktuālākajiem jautājumiem: kas ir postošāks spēcīgai dabai? Varbūt šo jautājumu laiku pa laikam vajadzētu uzdot katram no mums.

Stāsts «Senču sauciens» atnesa sava autoram pasaules slavu. Grāmata turpina Džeka Londona mini-sēriju ar Vladimira Kanivca ilustrācijām. Reālistiskie, detalizētie mākslinieka darbi lieliski atspoguļo kontrastu starp ledus klusumu Ziemeļos un dedzīgajām emocijām varoņos. Lasītāji augstu novērtēja iepriekšējās mini-sērijas grāmatas («Stāsts par Kišu. Stāsti» un «Baltais zobens»).