Svētā atkritumi

Grāmata autobiogrāfiskās prozas un eseju žanrā tika rakstīta un vāktas Ludmilas Uļickas vairāk nekā divdesmit gadu garumā, paralēli “Sonečkai”, “Kukočka gadījumam”, “Danielam Štainam…”, “Zaļajam šatram”. Tik interesanti ir redzēt, kā no “dzīves atkritumiem” izveidojas literatūra un kā tā kļūst autoram par “svētu”, un jau nav iespējams izmest neko — ne pagātnes lauskas un šķembas, ne domas, pieredze, zināšanas, minējumi, ieguvumi, zaudējumi… Šī grāmata ir bezbailīga savā atklātībā un uzticībā. Uļickā pirmo reizi ielaiž savā pasaulē lasītāju, uzsāk ar viņu dialogu ne tikai caur mākslinieciskajiem attēliem, bet tieši un uzticīgi — acīs acīs.