No bestselleru autora "Aspids", "Stigmālions", "Lilitas suņi" un "Spārni"
Es pieļāvu kļūdu, kad sāku tikties ar Dereku.
Un vēl vienu — kad ļāvu viņam pārliecināt mani, ka viss, kas notiek starp mums, ir normāli.
Un es turpinu kļūdīties. Pierādījums tam ir atkal redzams spogulī: lūpas ir saplēstas, uz kakla ir sasitumi, acīs ir tukšums.
Jau gadu es nespēju izkļūt no noslēpumainās mūsu attiecību tīkla. Viņš reiz pasūta man ēdienu no iecienītā restorāna, reiz liek stāvēt uz kāpnēm zem ledus lietus, aizslēdzot durvis ar atslēgu. Ar viņu es nekad nezinu, kas notiks nākamajā minūtē: it kā dotos pa mīnu lauku vai sapuvušu tiltu. It kā spēlētu krievu ruleti. It kā dzertu vitamīnus no pudeles, kurā viena no kapsulām ir cianīds.
Tomēr ir kāds, kurš atgriež man līdzsvara sajūtu: kurjers, kurš piegādā mums ēdienu. Viņš ir nejaušs cilvēks, par kuru es praktiski neko nezinu. Dažreiz mēs runājam uz sliekšņa. Vakar viņš interesējās, vai esmu kārtībā, un tas mani satrieca līdz dziļumiem. Ja Dereks ir tīrs cianīds, tad varbūt ir arī cilvēks-pretinde?
