Kristīne, Lāvransa meita. Saimniece

Grāmatā iekļauta otrā daļa triloģijā, kuru sarakstījusi Nobela prēmijas ieguvēja, norvēģu rakstniece Sigrīda Unset "Kristīne, Lāvransa meita" ar nosaukumu "Saimniece" (1921). Tajā stāstīts par galvenās varones Kristīnes bēdām un priekiem ģimenes dzīvē ar bruņinieku Ērlendu viņa muižā Hjusabī, kur viņa tagad ir pilnvarota saimniece, par dēlu piedzimšanu un audzināšanu, kā arī par šķiršanos no tuviniekiem, kas palikuši viņas dzimtajā muižā Jorjundgordā. Būt pilnīgi laimīgai Kristīnei neļauj uztraukums par mīļoto vīru, kurš izrādījies sazvērestības dalībnieks pret karali.

Ērlends solījis visiem, ar kuriem viņš piedalījās sazvērestībā, ka turēsies pie virves tā, lai viņam pašam nocirstu kājas, ja līdz tam nonāks lieta. "Un līdz šim es vēl ne reizi neesmu nodevis nevienu, kurš man uzticējies!"
Tagad atkal viss bija kā jaunības laikā, kad Kristīne dēļ Ērlenda pretstatīja savu gribu visam un visiem. Viņas dzīve kļuva par vienīgo gaidīšanu - to stundu, kad viņai bija atļauts redzēt vīru, sēdēt blakus viņam karaļa muižas torņa kamerā, mierīgi un vienmērīgi sarunāties ar viņu… kamēr, gadījās, viņi palika vieni uz visīsāko mirkli un cieši pieglaudās viens otram karstā, bezgalīgā skūpstā un vētrīgā apskāvienā. Pārējo laiku viņa pavadīja baznīcā. Krita ceļos un nekustīgi skatījās uz svētā Olava zelta sarkofāgu aiz restēm aiz altāra.
Sigrīda Unset