Jūra

Tieši par romānu "Jūra" Džons Benvils, slavenākais no šobrīd dzīvojošajiem Īrijas rakstniekiem, tika apbalvots ar Bukera prēmiju.
Benvila prozu nav velti salīdzinājuši ar Vladimira Nabokova daiļradi, viņš tikpat virtuoziski pārvalda pildspalvu, viņa valoda ir tikpat bagāta, viņš ir tikpat izdomas bagāts un precīzs detaļu atspoguļošanā. "Jūra" - romāns-atzinums, rakstīts no pirmās personas.
Grūti pārdzīvot sievas nāvi, romāna varonis ierodas ciematā pie jūras, kur bērnībā dzīvoja ar vecākiem, un garīgi iegrimst pagātnē, atceroties līdz sīkākajām detaļām bērna sajūtas, kurā mostas jūtīgums, pirmā iemīlēšanās, pirmā traģēdija.

"Kas ir reālāk, tā sieviete, kas gulēja uz manas atmiņas smilšainā nogāzes, vai strūkla pelnu, izžuvušās kauli, kurus, vēl nav zināms, vai zeme glabā?.. Mēs nesam uz sevis mirušos, kamēr paši nesabruksim, bet tālāk mūs nedaudz vilks, kamēr arī nesabruks, un tā tālāk, caur neiedomājamiem paaudzēm. Es atceros Annu, mūsu meita Klēra atcerēsies Annu un atcerēsies mani, tad vairs nebūs Klēras, bet paliks tie, kas atcerēsies viņu, bet vairs ne mūs, ne mūs, un tas būs mūsu pēdējais, galīgais bojāejas brīdis. Protams, kaut kas paliks, novītušas fotogrāfijas, matu šķipsna, pirkstu nospiedumi... bet tas jau nebūs mēs, kādi mēs esam, - mirušais pelns un nekas vairāk".
Bukera prēmijas laureāts 2005. gadā
Džons Benvils