Trīs pasakas par Vāciju

Franču rakstnieces Ljubas Jurgenson romāns «Trīs pasakas par Vāciju» ir saucams par romānu-metaforu. Tajā runāts par vācu ietekmi uz kaimiņu tautām, par kultūras robežu. Mēs redzam Krieviju Rilkes acīm, iemīlējušos tajā un atbildot viņam ar to pašu.
Mēs nonākam pie Prūsijas aristokrāta un dekadenta dzejnieka fon Pazanova īpašuma, kura intimitātes trūkošā laulība ar kaprīzo skaistuli ebreju ir neizturama.
Berlīne divdesmitajos gados un okupētā Parīze četrdesmitajos gados noslēdz attēlu «vācu pasaulē», kas ir atgrūdoša un vienlaikus apburoša.
Ljubas Jurgenson ir septiņu romānu autore, prestižās literārās balvas Valērija Larbō ieguvēja. Viņas tulkojumos franču valodā ir iznākuši Tolstojs, Leskovs, Gončarovs, Šalamovs. Literāro darbību Ljuba Jurgenson apvieno ar zinātniski pedagogisko — viņa ir Sorbonnas profesore, Austrumeiropas un Centrālās Eiropas pētniecības centra direktore.

...Rilke čukstēja: «Ir tāda briesmīga minūte dzīvē, kad sāc runāt vāciski». Jurgensonu ģimenei šis čuksts izskanēja skaļāk par jebkuru kliedzienu. Kopš tā laika viņu slepenais devīzs kļuva: «Vācu valoda — tā ir nāve. Krievu valoda — tā ir dzīvība».
Ljubas Jurgenson

Viens no visvairāk satriecošajiem romāniem pēdējā laikā. Neatkarīgi no tā, kad notiek darbība, varētu domāt, ka mums ir nezināms teksts no Novalisa vai Šamiso.
Žerālds Messadje

Izskatās, ka autoram ir iedzimta grācijas un noslēpuma izjūta — un šo dzīvi viņa ir iedvesusi savos varoņos.
Nikole Zande, «Monds»