Mefistofelis: vienas karjeras stāsts

Vispazīstamākais Klausa Manna (1906-1949) romāns ir traģisks stāsts par aktiera Hendrika Hēfgena morālo krišanu, talantīga, bet vārga cilvēka. Tiecoties pēc slavas un bagātības, Hēfgens piekrīt sadarboties ar nacismu, un viņa karjera, šķiet, ir nodrošināta, taču, pilnībā zaudējot garīgo brīvību Trešā reiha varas tīklos, viņš sāk saprast, ka ir pieļāvis neatgriezenisku kļūdu - pārdevis dvēseli velnam.
Romāns tika ekranizēts 1981. gadā režisora Ištvāna Sabo, filma guva milzīgu panākumu.

Fiziskā tuvība pie varas viņu mulsināja un biedēja. Neiedomājamā slava cilvēkam, kas sēdēja pretī, biedēja ambiciozo. Bet zem nenozīmīgā izliekta pieres, uz kuras krita leģendārā taukainā šķipsna, bija miris, nekustīgs, it kā akls skatiens. Varas seja bija pelēki balta, izkusuša, mīksta un poraina. Varai bija ļoti vulgārs deguns - "neglīts deguns", uzdrīkstējās domāt Hendriks. Pie prieka piejaucās protesta sajūta, pat nicinājums. Mākslinieks pamanīja, ka varai vispār nav pakauša. Zem brūnas krekla izspiedās mīksts vēders. Vara runāja klusi, saudzēja savu aizsmakušo, riebīgo balsi. Tā lietoja grūti saprotamus vārdus, demonstrēja māksliniekam "izglītību".
Klauss Mann