Rusaloču sirds

Pirmajā mirklī Kēlda nekādā ziņā neatšķiras no savām klasesbiedrenēm. Varbūt vienīgi ar ļoti gaišiem matiem un bālu ādu. Viņas ziemeļu pilsētiņas iedzīvotājus pārsteidz arī tas, ka visas dzīves laikā no šīs centīgās un paklausīgās meitenes ledus-zilajām acīm nav izripojusi neviena asariņa, un, ja viņai pieskarties, tad vispār sajutīsi aukstumu. Klasesbiedri viņu ņirgājas un ik pa laikam cenšas noskaidrot, kas notiks, ja "ledus meitene" atradīsies blakus pavasara ugunskuram. Īpaši apgrūtina meiteni uzmācīgais sarkanais Tomass.
Kādā dienā Kēlda saprot, ka tā vairs turpināt nevar. Un dodas bīstamā ceļojumā - pēc karsta sirds un sava smieka, jo smieties viņa arī nemaz neprot. Kēldas gaida ceļojums uz polāro vaļu, tikšanās ar rusaločku, iegrimšana jūras dziļumos, Zudušā sala meklēšana... Bet, šķiet, kāds ir nolēmis izjaukt viņas drosmīgos plānus...
Psiholoģe un rakstniece Jūlija Danilenko precīzi zina, kā tas ir - būt ledus meitenei, kas neprot ne raudāt, ne smieties. Un tikpat precīzi viņa zina, kā padarīt sirdi dzīvīgu un siltu, bet meiteni - īstu.
Māksliniece Anastasija Sikiļinda ideāli atspoguļojusi pasakainās stāsta atmosfēru: viņas izteiksmīgā grafika izceļ varoņu kolorītu.
Bērniem jaunākā un vidējā skolas vecumā.