Izturīgais alvas soldātiņš

Vēlu vakarā visus pārējos alvas soldātiņus ielika kastē, un visi cilvēki mājā devās gulēt. Tagad rotaļlietas pašas sāka spēlēt viesības, karu un balli. Alvas soldātiņi sāka klauvēt pie kastes sienām - viņi arī gribēja spēlēt, bet nevarēja pacelt vāku. Šķelšanās griezās, un krīts dejoja pa dēli; izcēlās tāds troksnis un juceklis, ka pamodās kanārijputniņš un arī sāka runāt, vēl dzejas formā! Tikai dejotāja un alvas soldātiņš palika uz vietas; viņa joprojām turējās uz izstieptā pirksta, izstiepjot rokas uz priekšu, viņš mundri stāvēja zem ieroča un nenovērsa no viņas acis.
Pukstēja divpadsmit. Šķel! - tabakas kārba atvērās. Tur nebija tabakas, bet sēdēja mazs melns troļļuks; tabakas kārba bija ar triku!
- Alvas soldātiņš,- teica troļļuks,- tev nav ko skatīties!
Alvas soldātiņš it kā pat nedzirdēja.
- Nu, pagaidi! - teica troļļuks.
Vidusskolas vecumam.