Barbora Er ne prata lidot

«Visu mūžu es vācu stāstus: tie, kas beidzas kā ir, — nonāk avīzē, bet tie, kas beidzas kā vajag, — grāmatās. Viss visprātīgākais tur un tur ir iedvesmots no pieaugušajiem, viss visdzejiskākais — no bērniem. Tajā skaitā arī no maniem». Polina Ivanushkina — žurnāliste, prozas autore un labdarības fonda redaktore populārā nedēļas žurnālā. Viņa dzīvo un raksta ar devīzi «Samierinies vai izmanto maģiju».
Barboras Er diena ir pilna grūtību. Zeķes negrib uzvilkt, matu mezgli neizķemmējas, burciņas ar ievārījumu ir pielipušas pie burtnīcām, un viss atrodas ne savās vietās. Un vēl ir jābūt pastāvīgā uzraudzībā piekāpeniskajai audzinātājai madame Preseptres. Kur skatās vecāki, jūs jautāsiet. Skaidrs, ka — ekrānos, klēpjdatoros, planšetēs, telefonos. Un iluminatoros — bieži dodas komandējumos.
Bet kādu dienu meitenes dzīvē parādās draugs un skolotājs — Varavīksnes Lieliskais, retā suga dievbuga, ko viņa atradusi Uguns Zemes malā. Vai spēs vētrās ievainotais senā dzimtas mantinieks nodot savai audzēknei lielo zinātni bezbailības un cerības? Un kāpēc «dieva bugas dūre» vienmēr jāpaliek atvērtai, ja vēlies iemācīties dzīvot saskaņā ar sevi?