Pleds uz vaiga

Deviņgadīgais Mitya dzīvo mazā aukstā pilsētā Ziemeļu galā. Viņš iemīlas Natālijā no paralēlās klases un veltī viņai dzejoļus. Neizturējis draudus no Natālijas pielūdzējiem un klasesbiedru izsmieklu, Mitya nonāk slimnīcā. Pēc ārsta ieteikuma viņš sāk rakstīt dienasgrāmatu, kurā stāsta par slimnīcas ikdienu un par savu dzīvi. Mitya pārdomā, kāpēc viņš iemīlējās Natālijā un vai tā ir mīlestība, kāpēc viņš nobijās, kāpēc mamma nespēja viņu saprast un kāpēc tēvs, kura padoms viņam būtu tik noderīgs, dzīvo tālu ar citu ģimeni. Viņš uzdod sev nopietnus, pieaugušus jautājumus un cenšas atrast uz tiem godīgas atbildes.

"Un kāpēc caur bēdām izlaužas šī laimes sajūta", - atceras Mitya. Viņš nezina, kāpēc. Kā laime izlaužas caur bēdām? Un es nezinu. Vienkārši lasu dienasgrāmatas lapas un jūtu laimi kopā ar Mityu. Redzu, ka tā notiek. Un ceru uz šo "zāles". Tā ir ticība labam un talantīgam cilvēkam".
Arturs Givargizovs par stāstu "Pleds uz vaiga"

Vidējā skolas vecuma bērniem.