Dzīves alkas

Vinsents van Gogs — ģeniāls neprāts, kurš dzīves laikā piedzīvoja gan glezniecības kritiķu nicinājumu, gan pilnīgu nesapratni no saviem kolēģiem, bet pēc nāves tika atzīts par lielu mākslinieku. Viņa gleznošanas stils šķita dīvains un smieklīgs pat radošiem eksperimentiem pieradušajiem Montmartre iedzīvotājiem. Viņu vai nu vienaldzīgi noraidīja, vai arī ciniski izmantoja sievietes. Par viņu smējās draugi. Viņu žēloja radinieki... Tieši Vangogam veltīts vispazīstamākais biogrāfiskais romāns, ko sarakstījis Irvings Stouns, kurš izturējis vairāk nekā 30 izdevumus tikai dzimtajā valodā un ticis tulkots 30 svešvalodās. Romāna radīšanas procesā Stouns, pēc viņa paša vārdiem, "pastaigājās pa Francijas dienvidiem, dzīvoja psihiatrijas slimnīcā, kurā tika ievietots Vangogs, un, visbeidzot, gulēja tajā pašā istabā un tajā pašā gultā mazā viesnīcā Overā viņa nāves gadadienā"...